Šoreiz publicējam Norvēģijas Svētdienas skolu asociācijas vadītāja mācītāja Alfa Danbolta izstrādātās aktivitātes
1. Samuēla gr. 16:7 „..cilvēks redz, kas parādās viņa acīm, bet Tas Kungs uzlūko sirdi.”
Bībeles panta mācīšanās varianti.
Parādiet bērniem attēlus ar skaisti ģērbtiem cilvēkiem un sakiet: „Mēs, cilvēki, parasti skatāmies uz citu cilvēku apģērbu, matiem, sejām, rotām utt. To visu var nosaukt vienkārši par ārējo izskatu jeb visu, kas ir ārpusē. Skaistais mūsu uztverē saistās ar labo. Taču ir kas tāds, ko mēs nevaram redzēt. Kas tas ir? Mēs nevaram redzēt to, kas ir iekšpusē. Mēs nevaram redzēt, vai cilvēks mīl Dievu, vai vēlas darīt to, ko Dievs teicis. Mēs nevaram redzēt, vai cilvēks vēlas palīdzēt citiem. Viss, ko domājam un kas ir mūsu sirdī un prātā, ir neredzams. Taču Kungs tieši to uzskata par pašu svarīgāko. „Kungs” ir cits Dieva vārds. Kungs raugās uz mūsu sirdīm.”
Atkārtojiet Bībeles pantu visi kopā un iemācieties to: „..cilvēks redz, kas parādās viņa acīm, bet Tas Kungs uzlūko sirdi.” Varat to sadalīt uz pusēm, lai būtu vieglāk mācīties.
Parādiet bērniem olu. – Mēs neredzam, kas olā iekšā. Mēs nevaram redzēt cauri čaumalai. Tāpat mēs nevaram redzēt, kas ir cilvēkā, viņa sirdī. Dievs ir citāds. Viņš redz cauri čaumalai – mūsu sirdīs. Bībelē vārds „sirds” nozīmē to, kas ir mūsos: mūsu domas, jūtas un gribu.
Bērni var iejusties Samuēla, Isaja un viņa 8 dēlu lomās. Isaja pēc kārtas rāda Samuēlam savus 8 dēlus, bet Samuēls noraidoši purina galvu. Katru reizi visi kopā atkārto Bībeles pantu (1. Sam. 16:7). Beigās nāk Dāvids, augumā pats mazākais grupas bērns. Samuēls saka: „Tas Kungs uzlūko cilvēka sirdi. Tu būsi ķēniņš.” Par eļļas svaidāmo trauciņu izmantojiet mazu krūzīti.
Pirms nodarbības izgrieziet katram bērnam kartona sirdi un vienu puķi. Ielieciet katram bērnam aploksnē vienu sirdi, puķi un kādu monētiņu. Aizlīmējiet aploksni.
Parādiet bērniem aploksni un pavaicājiet, ko viņi redz. Bērni redz tikai baltu aploksni. Sakiet: „Mēs redzam tikai aploksnes ārpusi. Tā mēs redzam arī sevi un citus cilvēkus. Mēs redzam tikai ārpusi, bet Dievs redz citādāk.” Nolasiet Bībeles pantu un vaicājiet: „Uz ko Dievs skatās? Dievs zina, ka īstais cilvēks ir neredzams, „iekšpusē”. Ja mēs pavadām ar kādu cilvēku ilgu laiku, mēs nojaušam, kāds šis cilvēks ir patiesībā. Tagad paskatīsimies, kas atrodas aploksnēs.”
Iedodiet katram bērnam vienu aploksni un krītiņu. Norādiet, lai bērni, turot krītiņu guļus, krāso pāri aploksnei tā, lai uz aploksnes parādītos tās satura attēls. Pavaicājiet, ko bērni redz. Sakiet: „Mēs varam redzēt sirdi, monētu un puķi, taču nezinām, kādā krāsā ir šī puķe un kas tā par puķi. Tikai Dievs redz visu.”
2. Samuēla 11:2–5, 14–17, 26–27; 12:1–13; Psalmi 51:4
„Mazgā mani pavisam tīru no manas noziedzības un šķīstī mani no maniem grēkiem.”
Pārrunājiet ar bērniem par to, kas ir grēks, – tās ir visas nepareizās, sliktās lietas, kuras mēs darām (miniet piemērus).
Kad mēs grēkojam, mēs parasti apbēdinām citus. Mēs apbēdinām arī Dievu. Kā lai visu atkal vēršam par labu? Mēs varam lūgt, lai Dievs paņem projām mūsu grēkus, to slikto, ko esam darījuši.
Šodienas Bībeles pants ir lūgšana, kuru Dāvids pēc Nātāna apciemojuma lūdza Dievam.
Pamēģiniet atkārtot lūgšanu vairākas reizes. (Mazākie bērni mācās tikai lūgšanas otro daļu.) Aiciniet bērnus nostāties pusaplī ap altāri. Pasakiet, ka kādu brīdi jāpaliek klusiem (apmēram pusminūti) un sevī klusu jāparunājas ar Dievu. „Ja esam darījuši kaut ko sliktu, nepareizu, varam to izstāstīt Dievam.”
Tad kopīgi lūdziet Bībeles pantu: „Mazgā mani pavisam tīru no manas noziedzības un šķīstī mani no maniem grēkiem.”
1. Ķēniņu 18:17–39 (Elija Karmela kalnā)
Tev būs Dievu, savu Kungu, pielūgt un Viņam vien kalpot (Mt.4:10).”
Kustīgais attēls
Bērni zīmē Eliju pie altāra. Palīdziet bērniem virs altāra izgriezt divas vertikālas kolonnas un izveriet caur iegriezumiem papīra sloksni. Uz šīs sloksnes uzzīmējiet uguni. Kad bērni stāsta Bībeles notikumu, viņi pavelk sloksni tajā brīdī, kad piemin uguni virs altāra.
Modelis
Pagatavojiet altāri no plastilīna, māla vai kāda cita materiāla. Aplīmējiet to no ārpuses ar maziem akmentiņiem. Uz altāra salieciet mazus koka zariņus vai sērkociņus. Novietojiet uz tā no māliem vai plastilīna pagatavotu vērsi.