izdrukāt
Vai tavas acis ir pietiekoši gaišas, lai Dievu redzētu?
Mācītājs Ivars Jēkabsons
Reiz sarunājās divas zivis. „Stāsta, ka mēs dzīvojam ūdenī.”, ar mirdzošām un ziņkārīgām acīm, sacīja mazā zivtiņa, kas šajā pavasarī bija nākusi pasaulē. „Bet kur tas ūdens ir, ka es viņu nekad neesmu redzējusi?”, viņa domīgi jautāja vecajai un lielajai. Lielā zivs atbildēja: „Ak, tu mazā muļķīte! J Paveries visapkārt! Ūdenī mēs kustamies. No ūdens mēs nākam un ūdenī mēs atgriezīsimies. Tik ilgi tu jau esi šajā ezerā, un vēl neesi to pamanījusi? Ūdens taču ir mums visapkārt. Mēs viņā peldam augšā un lejā. Vai tad tu vēl neesi bijusi pašā augšā, kur ir ūdens robeža? Man reiz gadījās pabūt pat aiz lielās ūdens robežas, kad mani noķēra. Bet tad man laimējās tikt atpakaļ. Tagad es varu tev pastāstīt kā ir bez ūdens. Tad zivij ir jāmirst. Taču tur, kur ir ūdens, tur ir dzīvība.” Tad mazā zivs pēkšņi sajutās lielāka un gudrāka. Acis viņai izbrīnā kļuva lielas, jo pēkšņi viņa ieraudzīja to, ko nebija pamanījusi. Kaut ko tik vienkāršu un pašsaprotamu. Tas ir lielais un noslēpumainais ūdens, kas vienmēr bijis tepat visapkārt. Tikai tagad viņa saprata cik tas ir svarīgs dzīvībai.
Tāpat arī mēs varam jautāt – Vai esi redzējis gaisu? Tomēr tu droši vien zini cik tas ir svarīgs cilvēka dzīvībai un kā tas pūšot var izdarīt lielas lietas. Un tāpat var jautāt – vai tu esi redzējis elektrību? Nē? Tikai zibeņus un dzirksteles? Tikai degošas lampiņas, kad nospiež podziņas ierīcēm? Taču tu droši vien zini – elektrība var būt arī ļoti bīstama dzīvībai, kad nezin kā to pielietot. Nu, lūk, tā mums visapkārt ir daudzas lietas, ko neredzam, bet zinām, ka tās pastāv un ir ļoti svarīgas dzīvē. Tāpēc mums ir doti lielie cilvēki apkārt un lielās un mazās skolas, kas var palīdzēt visu saprast. Viņi ir kaut ko lielu pieredzējuši un tāpēc var palīdzēt arī mums kaut ko svarīgu ieraudzīt.
Kā tu domā, ko palīdz ieraudzīt Bībele, baznīca un svētdienas skola? Dievu?
Bet vai tu esi redzējis Dievu? Nē? Taču tas vēl nenozīmē, ka Viņa nav. Ir daudzi cilvēki, kas ir redzējuši Viņu un mums pastāstījuši. Bībelē ir daudz liecību, kas mums stāsta par cilvēkiem, kas Dievu ir redzējuši. Tādi ir, piemēram, Jēkabs (1.Mozus 32:31), Mozus un Israēla izredzētie (2.Mozus 24:10.11) un citi.
Jēzus atnāca pie mums arī lai parādītu mums Dievu un viņa mīlestību. Viņš piedzima Marijai no Dieva Gara. Jēzus pats ir Dievs (Dieva Dēls), kas tapa cilvēks. Tāpēc raugoties un klausoties Jēzu, mēs redzam Dievu. (Jāņa ev. 1:14; 1. Jāņa vēst. 1:1-3) Apustulis Pāvils rakstīja: „Viņš ir neredzamā Dieva attēls, visas radības pirmdzimtais;” (Kolosiešiem 1:15)
Varbūt ne visiem mums ir vajadzīgs un ir nolemts Dievu redzēt tieši ar parastām acīm, taču ja mēs meklējam Viņu, lūdzam, klausāmies liecībās, tad tā vai citādi mēs Dievu varam piedzīvot un atklāt arī savā dzīvē. Tad arī mūsu acis iepletīsies izbrīnā, ka esam ieraudzījuši un piedzīvojuši To, kas vienmēr ir bijis tepat.
Dievs grib mums sevi atklāt. Taču tur vajag gaišas acis un tīru sirdsapziņu. Jo citādi mēs Dievu neredzēsim un nesapratīsim pareizi. Piemēram, ja mums uz acīm ir netīras brilles, tad grūti būs kaut ko saredzēt. Un ja mūsu dzīve – „gaiss” un „ūdens” būs ļoti piesārņots, tad tas, kas ir visapkārt, liksies ļauns. Tā arī daudziem cilvēkiem, varbūt liekas, ka Dieva nav, vai liekas Viņš ir ļauns, jo apkārt ir daudz ciešanu un tumsas. Taču attīrot dzīvi no ļauna, tie piedzīvo svētību. Atgriežoties no grēkiem un uzticoties Dieva Vārdam, mēs varam piedzīvot Dievu un redzēt, ka Dievs ir un cik viss patiesībā ir un var kļūt labs un tīrs. Tāpēc Jēzus sacīja: ”Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs.” (Mateja ev. 5:8) Logus vajag nomazgāt, lai istabās ienāk vairāk gaismas. Bet lai Dievu piedzīvotu, vajag tīru un labu sirdi, citādi viss greizs.
Kā tu skaties uz dzīvi? Vai ar melnām brillēm – drūmi, dusmīgi, bēdīgi un neticīgi noliedz visu, pat Dievu? Varbūt tu skaties ar rozā brillēm – naivi, muļķīgi un lētticīgi tici visādiem māņiem un melu pasakām? Es domāju te nav runa tik daudz par redzes fiziskiem traucējumiem, bet par atvērtu sirdi Dievam. Jo Bībele stāsta par aklo Bartimeju, kurš pat akls būdams atrada Jēzu un tapa ticīgs un dziedināts. Jēzus grib mums dot gaišu un skaidru skatu uz dzīvi, parādīt Dievu un aicina mīlēt savu tuvāko. Viņa patiesība, mīlestība un gudrība palīdz mums ieraudzīt labākā un patiesākā gaismā visu dzīvi. Jēzus ir pasaules gaisma, kas izklīdina grēka un neziņas tumsu. Kad Bībele runā par acīm, tā runā arī par sirdi un prātu, kas izgaismo visu cilvēku. Kā mājoklim, arī cilvēkam jābūt gaišam un tīram.
Jēzus saka: „..sveci iededzinājis, neviens to neliek kaktā vai zem pūra, bet to liek lukturī, lai tie, kas nāk iekšā, redzētu viņas gaismu. Miesas spīdeklis ir acs. Ja tava acs ir laba, tad arī visa tava miesa ir gaiša, bet, ja acs ir samaitāta, tad visa tava miesa ir tumša. Tad nu pielūko, ka gaisma, kas tevī ir, nekļūst par tumsu. Ja nu visa tava miesa ir gaiša bez kāda tumša kaktiņa, tad viņa būs tik gaiša, it kā svece ar savu gaismu tevi apspīdētu." (Lūkas ev. 11:33-36)
Lūgsim! Jēzu, Tu esi gaisma no Dieva, aizdedz un izgaismo mūsu sirdis Tavā patiesībā. Palīdzi mums ieraudzīt un piedzīvot Dievu! |