"Kopš 1991. gada mūsu draudze svētdienās pulcējas Brīvdabas muzejā esošajā senajā Usmas baznīcā.
Usmas baznīcas telpas dveš senatnīgumu un kokā grieztais altāris atgādina par tiem ļaudīm, kuri šeit ir turējuši un godājuši Dievu.
Svētdienas skolas nodarbības notiek dievkalpojuma laikā. Tomēr, tā kā baznīcā nav piemērotu telpu un ziemā tā netiek apkurināta, tās nodarbības notiek muzeja administrācijas ēkā – senatnīgajā baronu Vulfu dzimtas muižas zālē, bet pirms vairākiem gadiem mūsu skoliņas pulcēšanās vieta bija Berģu bibliotēka. Tagad, kad draudze strādā pie jaunās Berģu baznīcas celtniecības projekta un drīzumā cer arī uzsākt tās celtniecību, ceram, ka svētdienas skolai būs savas, pastāvīgas telpas dažādām vecuma grupām un dažādām aktivitātēm. Ja Dievs ļaus, ir iecerēts, ka telpas varēs izmantot arī kādiem lielākiem pasākumiem.
Patlaban mēs ik svētdienu pulcējamies vienā draudzīgā un draiskā dažādu vecumu bērnu svētdienskolas grupā – no trīs līdz divpadsmit gadiem. Aktīvi darbojas četras skolotājas – Māra Zandersone, Inese Neļķe, Dace Vidauska un Unigunde Antone. Katra skolotāja nodarbības vada pēc kārtas. Mūsu situācijā ir grūti paredzēt, cik bērnu nodarbību apmeklēs. Vidēji ierodas 5 - 9 bērni, dažkārt arī vairāk, bet ziemā, it īpaši aukstā laikā, mēdz būt mazāk. Ziemā apmeklētību ietekmē arī tas, cik regulāri baznīcu apmeklē paši vecāki. Liela nozīme ir gribēšanai – var apbrīnot tās ģimenes, kas pie mums brauc no attālākām vietām, piemēram, no Siguldas vai Ziepniekkalna.
Tā kā Svētdieskolā ir dažādu vecumu bērni, daudz prasmes jāiegulda, lai noturētu visu uzmanību un panāktu, lai katrs bērns būtu arī kaut ko iemācījies un uzzinājis. Tas parasa skolotāju darba ieguldījumu, lai nodarbības būtu interesantas un ikviens bērns iemācītos kaut ko par Jēzu, par Dievu un attiecību veidošanu ar citiem cilvēkiem. Šī mācību gada galvenā tēma bija lūgšana. Ir dažādas lūgšanas, kas ikdienā mūs ved tuvāk Dievam un atspoguļo mūsu attiecības ar Viņu – pateicības lūgšanas, aizlūgšanas par citiem, galda, rīta un vakara lūgšanas. Tēvreizi – Jēzus mācīto lūgšanu – pārrunājām vairākās nodarbībās, pārdomājot pantu pēc panta. Ir labi, ja arī vecāki iedrošina un izskaidro bērniem, kad, kur, kā, par ko (un te nav nekādu ierobežojumu, nedz nosacījumu, lai vērstos pie mūsu Debesu Tēva) es varu lūgt Dievu, bet daudzi bērni diemžēl par to uzzina tikai svētdienas skolā.
Nodarbībās veicam arī praktiskus, radošus darbiņus, dziedam; reizēm arī pastaigājamies pa muzeja teritoriju vai apmeklējam izstāžu zāli. Vasarā svētdienās dievkalpojumu laikā arī notiek dažādas radošas nodarbības bērniem. Saucam to par Vasaras skoliņu. Te ir iespēja ar bērniem darboties dažādiem draudzes cilvēkiem – visiem, kuri kaut ko prot un nebaidās iemācīt to bērniem. Mums ir bijušas keramikas, zīmēšanas, dziedāšanas, dažādu citu rokdarbu, seno amatu un dzīves veida iepazīšanas, sporta un rotaļu nodarbības, klejošana pa meža takām un dabai draudzīga dzīves veida mācīšanās kopā ar Meža veci.
Par tradīciju arī kļuvusi mākslas, precīzāk, zīmējumu konkursu bērniem un jauniešiem rīkošana katru gadu. Ir bijušas dažādas tēmas: „Mana baznīca”, „Es esmu Dzīvības maize”, „Jēzus – Labais Gans”, „Kā radusies Zeme”. Sākotnēji konkurss tika rīkots tikai luterāņu draudzēm, bet tā kā atsaucība gadu no gada kļuva arvien mazāka, šogad konkursā varēja piedalīties un atsaucās bērni arī no citu kristīgo konfesiju draudzēm un vispāriglītojošo skolu kristīgās mācības klašu audzēkņi.
To visu darām paklausot mūsu Kunga aicinājumam, ticībā un cerībā, ka Viņš iesākto darbu pabeigs kā solījis.
Unigunde Antone