Kā teicis kāds igauņu dzejnieks: Ligita ābolniece, raksta un foto autore
Katrs esam bijuši kādā ceļojumā tepat pa Latviju vai arī tālā – citās zemēs. Diez vai kādā no tiem ir izdevies palūkoties uz Dieva Dēla ienākšanas stāstu šajā pasaulē kopskatā ar mūsu katra pārdomu gaitu no Adventa līdz Zvaigznes dienai. Tas izdevās 7. janvārī Krustpils kultūras namā rīkotajā Krustpils luterāņu draudzes sarīkojumā, kas bija brīnišķīgs ceļojums laikā no pirmo cilvēku grēkā krišanas, no Vēsts par Jēzus dzimšanu pasludināšanas, no Viņa piedzimšanas Betlemē un no mūsu katra pirmajiem līdz pat 2009. gada Ziemsvētkiem.
„Ceļojumā” mums visvairāk spēja pastāstīt mazākie „gidi” – Krustpils draudzes svētdienas skolas skolēni skolotāju Andas Miezākas un Ilzes Lavrinovičas vadībā. Uzrunāja bērnu lūgšanas, kas rakstītas dzejas formā, arī dziesma „Ejiet un dariet, Es svētīšu jūs!” Vērojot ēnu teātrī atveidoto „Pasaku par sidraba egli”, varējām atpazīt arī situācijas savā dzīvē. Lielās egles augstprātīgi domāja, ka biezo un skaisto skuju dēļ eņģelis noteikti viņas izraudzīs par sidraba eglēm, bet tā nenotika. Savukārt mazā eglīte pazemībā ļāva savā necilajā zaļotnē rotaļāties zaķēniem, vāverītēm un putniem, un tieši viņi eņģelim mazo eglīti ieteica izraudzīt par sidraba egli.
„Ekskursijas vadītājs” – mācītājs Ēvalds Bērziņš mūs vēlreiz izveda cauri visām četrām Adventa svētdienām. Stāstījumu par to nozīmi un simboliku labāk palīdzēja uztvert videoattēli un dziesmas. Dziesmas nāk no mūsu būtības dziļumiem un pieskaras pašai Dieva sirdij. Dziesmas bija tās, kas vienoja sirmgalvjus, vidējās paaudzes ļaudis un mazus bērnus, kuri savai aktivitātei neraksturīgi, mierīgi sēdēja un dziedāja līdzi. Kaimiņu draudzes mācītājs Andis Lenšs sacīja: „Bērni garīgajās lietās ir daudz gudrāki par mums, pieaugušajiem. Viņiem nav jājautā, viņiem daudz kas tāpat ir skaidrs. Viņos draudze saredz savu pēctecību.”
Pasākuma gaitā klausījāmies topošās mūziķes Sandras Saveļjevas atskaņoto skaņdarbu „Upes plūsma tevī”. Pie bagātīgi sarūpētā svētku galda dāvanas saņēma bērni un aktīvākie draudzes darbinieki, varēja sarunāties vai skatīties video kadrus no baznīcas vēstures. Vienkārši, mājīgi, bet gaumīgi iekārtotajā telpā apmeklētāju bija divas trīs reizes vairāk nekā iecerēts, un pārstāvētas tika visas paaudzes.
„Ceļojums” paliks atmiņā ar to, ka beidzot pieaugušajiem izdevās nolikt malā savu gudrību, spēku, varēšanu, visa saplānošanu un ļaut runāt bērniem, lai viņi savā uzvedumā, lūgšanās, dziesmās un rotaļās būvē to neredzamo ceļu līdz Bērnam, kas šajā pasaulē ienāca pirms 2010. gadiem. Bērniem tas izdevās! Kā teicis kāds igauņu dzejnieks: „Tikai bērni ir spējīgi noskūpstīt gaismu. / Tikai bērni ir spējīgi smieties tā, / ka smieklos nesadzird skumjas. / Tikai bērni ir spējīgi apskaut pavasari. / Tikai bērni ir spējīgi izbaudīt pasauli tā, / ka tas nevienam nerada sāpes.”
