LELB svētdienas skolas: 2003.–2007. gads
Elmīra Cacure, mag. theol.
Brīvprātīgā svētdienas skolu darba koordinatore Ilze Gulbe savu darbu 2003. gada septembrī sāk, definējot savu svētdienas skolas attīstības koncepciju un tuvākā laika uzdevumus. Pārskats par svētdienas skolu darbu 2003. gadā liecina, ka:
Jau līdz savai oficiālajai ievēlēšanai amatā jaunā svētdienas skolu darba vadītāja iepazīstas ar konkrētu svētdienas skolu darbu un tā koordinēšanu dažādos prāvestu iecirkņos, kopumā veicot vairāk nekā 20 apmeklējumu visā Latvijā.
2004. / 2005. gads LELB svētdienas skolās sākas ar plašu pasākumu – LELB svētdienas skolu skolotāju konferenci 2004. gada 18. septembrī Rīgas Jēzus baznīcā.
LELB svētdienas skolu 1. konferences dalībnieki Rīgas Jēzus baznīcā vienojas kopīgai dziesmai. E. Cacure – 3. no labās. Foto: 2004. g.
Līdzās konferences tiešajiem izglītojoši informatīvajiem mērķiem daudzi tās dalībnieki varēja gūt arī jaunu motivāciju un iedvesmu savam turpmākajam darbam, kā arī garīgu stiprinājumu un kalpošanas solidaritātes izjūtu.
Šajā mācību gadā skolotājiem ir iespēja turpināt un paplašināt savu izglītību ikmēneša lekcijās Rīgā, noklausoties priekšlasījumus par šādām tēmām: „Darbs ar bērniem pirmsskolas vecumā”; „Darbs ar bērniem 7–10 un 11–15 gadu vecumā”; „Kā palīdzēt bērniem bērnu namos, ielas bērnu centros u. c.”; „Pieaugušo svētdienas skolas draudzēs”; „Dieva vārda pasludināšana muzikālajās nodarbībās”; „Dieva vārda pasludināšana ar spēlēm, rotaļām un citām fiziskām aktivitātēm”; „Svētdienas skolas skolotāja garīgā dzīve: aicinājums kalpot”.
Ar 2004. gadu aizsākas skolotāju intensīva apmācība vasaras kursos (2004. gadā Slokā un Valmierā). 2004. gada vasaras kursos skolotājiem ir iespēja noklausīties ievadlekcijas Jaunajā Derībā, Vecajā Derībā, „Mazajā katehismā”, metodikā, psiholoģijā, informātikā, Svētdienas skolas apmācības programmas izmantošanā, kā arī gūt informāciju par mācību materiāliem un stiprināties savstarpējā sadraudzībā. Mācību gada laikā skolotājiem jāizstrādā kādas nodarbības konspekts, un pēc nokārtotiem pārbaudījumiem viņi var saņemt svētdienas skolas skolotāja apliecību. Arī 2007. / 2008. gadā saglabāts šāds skolotāju apmācības modelis: kursi vasarā (vienu nedēļu); kursi Rīgā (sākot ar septembri – reizi mēnesī). Ņemot vērā to, ka daudziem skolotājiem ir grūti un pat neiespējami izbraukāt uz kursiem Rīgā vai piedalīties nedēļu ilgajā vasaras nometnē, svētdienas skolu skolotājiem tiek veidoti mācību materiāli dažādos priekšmetos, lai skolotājam būtu iespēju iegūt izglītību arī neklātienē un tālmācībā.
Daļā draudžu, piemēram, Rīgas Lutera un Rīgas Jēzus draudzēs, kā arī Biķeru draudzē, notiek arī patstāvīga skolotāju apmācība lekciju un semināru veidā.
Svētdienas skolu skolotāju darbu atvieglo arī atjaunotā Metodiskā kabineta darbība. Skolotājiem ir iespēja izmantot Metodiskā kabineta materiālus, lai gatavotos nodarbībām; savukārt jauniegūtie materiāli tiek reģistrēti, sistematizēti un ievadīti datu bāzē. Tiek veidota metodisko materiālu kartotēka. Ir izveidots skolotājiem ieteicamo grāmatu un metodisko materiālu saraksts. Skolotāji var izmantot Metodiskā kabineta grāmatas par katehēzi, Bībeli, bērnu attīstību, kā arī kristīgo daiļliteratūru bērniem.
Svētdienas skolu metodiskajā kabinetā ir pieejams informatīvs buklets par svētdienas skolu. Šis buklets palīdz bērnu vecākiem, pašiem bērniem un citiem interesentiem uzzināt, „Ko bērni iegūst un iemācās, ejot svētdienas skolā”:
LELB svētdienas skolu darba vadītājas tuvākie palīgi ir koordinatori prāvestu iecirkņos. Koordinatori ir tie, kas uztur saikni ar svētdienas skolu vadību un Metodisko kabinetu. Viņu pienākumos ietilpst:
1. Apzināt draudžu svētdienas skolas, veidojot informācijas bāzi par svētdienas skolas atrašanās vietu, nodarbību laiku, bērnu skaitu, to vecumu, informāciju par svētdienas skolas skolotājiem, viņu kristīgo izglītību, izmantojamām programmām, darba metodēm un materiāliem u. c., aizpildot vai papildinot anketas.
2. Pēc iespējas gada laikā apmeklēt draudzes; nepieciešamības gadījumā ievadīt darbā jaunās svētdienas skolas un skolotājus.
3. Veikt iecirkņa darba plānošanu kopā ar citiem iecirkņa koordinatoriem, prāvestu, kā arī ar svētdienas skolu vadītājiem.
4. Apmeklēt un piedalīties LELB rīkotajās koordinatoru sanāksmēs. Organizēt skolotāju izglītības un tālākizglītības darbu iecirknī sadarbībā ar LELB Svētdienas skolu nozares vadītāju un iecirkņa prāvestu.
5. Regulāri informēt iecirkņa svētdienas skolu skolotājus par jaunāko LELB un svētdienas skolu darbā.
6. Trīs reizes gadā (decembrī, jūnijā, septembrī) sagatavot pārskatu par svētdienas skolas darbu.
7. Palīdzēt sistematizēt un apkopot materiālus par svētdienas skolu vēsturi prāvestu iecirkņos un draudžu svētdienas skolās.
LELB Svētdienas skolu nozarei ir arī starptautiska sadarbība ar vairākām ārvalstu svētdienas skolām un organizācijām.
2004. gadā, no 16. līdz 18. septembrim, notika ELSA Baltijas valstu reģionālā konference Latvijā. Konferencē piedalījās Latvijas, Igaunijas, Baltkrievijas luterāņu svētdienas skolu vadītāji. Konferences mērķis bija veicināt valstu savstarpējo sadarbību, sniegt ieskatu atšķirīgajā svētdienas skolu darbā, kopīgi meklēt iespējas, kā veicināt un atbalstīt svētdienas skolu darbu Baltijā, un izvērtēt pamatus, uz kuriem tiek balstīts svētdienas skolu darbs.
Latvijā viesojās (2005. g.) Baltkrievijas Luterāņu baznīcas svētdienas skolu pārstāvji, lai iepazītos ar svētdienas skolu darbu Latvijā, un Latvijā viņiem notika arī īsa apmācība (2006. g.). ELSA sastāvā, Baltijas valstu blokā, paredzēts iekļaut arī Baltkrieviju.
Pie igauņiem. I. Jēkabsons sarunā ar Liu Kaljusti, Igaunijas Luterāņu baznīcas svētd. skolu darbinieci. Foto:2007. g.
Notikušas divas pieredzes apmaiņas vizitācijas pie Igaunijas Svētdienas skolu asociācijas pārstāvjiem. Adventa kalendāri, kas tiek izplatīti LELB svētdienas skolās, ir igauņu materiālu tulkojumi.
2006. gadā I. Gulbe viesojās Norvēģijas Svētdienas skolu birojā un Sinodē. Šī vizīte sniedza jaunus impulsus mācību un metodisko materiālu izstrādē un izdošanā.
2006. gada jūlijā LELB Svētdienas skolu nozares darbinieces I. Gulbe un I. Kalme piedalījās ELSA konferencē Rumānijā; ELSA valdē tika ievēlēti 4 pārstāvji, un no tiem kā Baltijas valstu bloka (Latvija, Igaunija, Lietuva, Baltkrievija) pārstāve tika ievēlēta I. Gulbe no Latvijas.
Vairākas ārzemju baznīcas sniedz LELB svētdienas skolām finansiālu atbalstu. Jau ilggadēji sponsori ir ārpus Latvijas Latviešu luterāņu baznīca un Latviešu luterāņu baznīca Amerikā. Finansiālu atbalstu sniedz arī Ziemeļelbas baznīca un Amerikas Luterāņu baznīca Misūri Sinode. Pateicoties šiem atbalstītājiem, LELB svētdienas skolās bijis iespējams realizēt virkni nozīmīgu izglītojošu projektu. Turpinās arī konkrētu draudžu sadarbība starptautiskā līmenī – gan ar savām māsu draudzēm, gan individuāliem labvēļiem.
Ar 2004. / 2005. gadu LELB svētdienas skolu darbā parādās vairākas novitātes:
1. Tiek izveidota Svētdienas skolu komisija (ar LELB 21. Sinodes lēmumu 2004. g. 8. un 9. jūnijā Svētdienas skolu nozares vadītāja I. Gulbe ievēlēta Konsistorijas (tagad Virsvaldes) sastāvā) svarīgāko Svētdienas skolas nozares jautājumu risināšanai. (Komisijas sastāvs vairāku gadu garumā ir mainījies atbilstoši nepieciešamībai, bet visus šos gadus tajā darbojas I. Gulbe (vadītāja) un Sarma Vītoliņa-Dubenlāže.)
LELB Svētdienas skolu komisija. 1. rindā no kreisās – Diāna Siliņa, Iveta Kalme, Rute Bikše; otrajā rindā no kreisās – Ivars Jēkabsons, Ilze Gulbe (komisijas vadītāja), Sarma Vītoliņa-Dubenlāže. Foto: 2007. g.
2. Notiek svētdienas skolu skolotāju rekolekcijas skolotāju garīgās dzīves aktualizēšanai un izkopšanai.
Ja cilvēks ir aicināts Dieva darbā, bet nesaņem garīgu stiprinājumu no Dieva vārda un Vakarēdiena sakramenta, ja viņam nav regulāras lūgšanu dzīves, kā arī kristīgas sadraudzības un garīgas vadības sniegta atbalsta, tad nepaies ilgs laiks līdz viņa pagurumam, radošajam apsīkumam, sarūgtinājuma un iztukšotības izjūtai un darba pamešanai. I. Gulbe pārskatā Baznīcas gadagrāmatai par Svētdienas skolu nozares darbu pievēršas arī šim negatīvajam aspektam: „[Skolotāju] aptaujas parādīja, ka ievērojama daļa skolotāju nav ilgstoši varējusi baudīt Svēto Vakarēdienu, jo viņu kalpošana arī notiek dievkalpojuma laikā. Sv. Vakarēdiens ir Dieva iecelts žēlastības līdzeklis, kas skolotājam, tāpat kā katram draudzes loceklim, būtu jāsaņem pēc iespējas biežāk. Tas ir jautājums par konkrētu [nodarbību] izkārtojumu un izpratni kā no pašu skolotāju, tā arī no mācītāja puses.”[1] Rekolekcijas varētu nosaukt par mēģinājumu sniegt atbalstu un veldzi skolotāju garīgajā dzīvē.
Valmieras prāvesta iecirkņa svētdienas skolu koordinatore Dace Kalcenava stāsta par svētdienas skolu skolotāju rekolekcijām „Kalpošanas motivācija”, kas notika 2005. gadā, no 11. līdz 12. martam, Burtnieku mācītājmuižā: „Sestdienas rīts sākās ar svētbrīdi un Svētā Vakarēdiena saņemšanu. Pēc tam sekoja [mācītāja] G. Poļa lekcija diskusiju veidā. Pārrunājām, kā atšķiras skolotāju darbs parastajā skolā un svētdienas skolā. Par to, ka svētdienas skolā kalpojam vairāk ar mīlestību, un kas mūs motivē to darīt. Kā esam sākuši savu kalpošanu, kāda ir mūsu atbildība un kādi Dieva instrumenti esam, strādājot svētdienas skolā. [Kā teikts] Mateja ev. 12:33, arī mūs, skolotājus, pazīs pēc mūsu augļiem. Mūsu uzdevums ir kalpot un sēt Dieva vārdu mazajos cilvēkos. [Evaņģēlists] A. Kalcenavs runāja par to, kā Dievs pirmais mums ir kalpojis. Ka Dievs mūs katru ir aicinājis kalpot – mācītājus, skolotājus, citus draudžu darbiniekus. Dievs mūs aicina kalpot nevis vienatnē, bet izraudzīties sev palīgus, tāpat kā svētdienas skolā būtu labāk kalpot vairākiem skolotājiem, nevis visu darīt vienam. Jēzus – kalpošanas paraugs mums visiem, kas redzams Viņa dotajās līdzībās un Viņa sūtīšanā kalpot un mācīt (Mateja ev. 10:1–15; Lūkas ev. 6:12–16). Bērniem ir jāredz kalpošana, un Dievs dod kalpošanai visu nepieciešamo, Efeziešiem 6:10–20.
Tad sadalījāmies mazajās grupās, kur pārspriedām vairākus jautājumus: 1) kā mēs katrs esam aicināti kalpot svētdienas skolā; 2) sadarbība svētdienas skolā – skolotājs motivēts kalpot, vecāki motivēti vest bērnus uz svētdienas skolu, un kā bērni ir motivēti kalpot; 3) kādu pasākumu, nodarbību vai svētkus rīkot draudzēs, kas apvienotu bērnus un vecākus, kuri nav draudzē, uz kopīgu sanākšanu. Kā vairāk piesaistīt svētdienas skolas bērnus un viņu vecākus nekristiešus draudzēm. [..] Skolotāji varēja dalīties pieredzē kalpošanā svētdienas skolā, apmainīties ar materiāliem. [..] Dažas rekolekciju dalībnieku atziņas un pārdomas par notikušo tūlīt pēc noslēguma: „Rekolekcijas svētdienas skolas skolotājiem ir ļoti svarīgas un nozīmīgas priekš paša skolotāja personības. Tās palīdz sakārtot sevi un savu iekšējo pasauli, kā arī var dalīties pieredzē un iegūt, kā arī pats var sniegt kādu padomu. Šis laiks, veltītais Dievam, ir ļoti svarīgs.” [..] „Jūtos tik pilna iespaidu, mācību, emociju, ka vēlos aizbraukt mājās un sākt aptvert, kas noticis. Šī kopābūšana ir tik emocionāli spēcīga.., ka.. reizē skaisti un sāpīgi. Kaut ilgāk varētu paturēt šo sajūtu un daļu no tās aiznest arī līdz bērniem! Jūtos atbildīga par to, kāda eju bērnu priekšā un ko saku, tāpēc ir tik nozīmīgi saņemt šādu garīgo lādiņu. Liels paldies organizatoriem un visiem kristiešiem, kam ir spēks domāt tālāk nekā tikai par savu dialogu ar Dievu!” [..] „Šādas tikšanās ir apstiprinājums tam, ka kopāsanākšana ir jauna enerģijas motora salikšana. Tikai tas ražo nevis strāvu pēcvētras laikā, bet mīlestību un jaunas idejas.” [..] „Ļoti svētīga bija domu apmaiņa starp kolēģiem, pārrunas ar mācītājiem un brīnišķīgā sadraudzība. Tas viss deva stiprinājumu, ierosmi turpmākajam darbam. Arī jaunas idejas, materiālus, dziesmas.””[2]
Šī svētīgā tradīcija – LELB svētdienas skolu skolotāju rekolekcijas – turpinās.
Ar 2006. gadu aizsākas LELB mēroga pasākumi svētdienas skolu bērniem – Liepājas ceļojošā leļļu teātra „Maska” izrādes ar kristīgu tematiku, lai svētdienas skolu bērni labāk iepazītu Bībeli un Evaņģēlija vēsts aizsniegtu arī citus mazos skatītājus, t. i., mērķis ir caur draudzi sasniegt tos, kuri ir „ārpusē”, nav draudzē. Tāpēc šis pasākums ir plānots „elastīgs”, lai pieskaņotos dažādām vecuma grupām. Pasākumā ietilpst svētbrīdis; leļļu teātra izrāde; dažādas „darbnīcas” praktisku darbiņu veikšanai un aktivitātes (iepazīšanās spēles, stafetes u. tml.). Pasākumam varētu sekot „tiltu veidošana” ar draudzi un mazo skatītāju iesaistīšanās vietējā svētdienas skolā. 2006.–2007. gadā notikušas jau divas šādas ceļojošas izrādes: „Prieka noslēpums manā Bībelē” (2006) un „Es un Dievs – mēs esam draugi” (2007).
Aktieri kopā ar lugas varoņiem un bērniem pēc ceļojošā leļļu teātra „Maska” izrādes „Es un Dievs – mēs esam draugi”. Foto: 2007. g.
Svētdienas skolu nozare arī tulko, izdod un sagatavo mācību, metodiskos u. c. materiālus svētdienas skolu vajadzībām. Izmantojot Igaunijas Luterāņu baznīcas svētdienas skolas materiālus, ir iztulkots pirmais „Adventa kalendārs 2006”, un saistībā ar to noticis konkurss bērniem „Mani Adventa eņģeļi”. Šogad (2007. g.) iznācis „Adventa kalendārs 2007”. Kalendāra iznākšanas sakarā notiek konkurss „Manas baznīcas zvans”.
Izdošanai ir sagatavota skolotāju rokasgrāmata „Dalies pieredzē 2007: svētdienas skola manā draudzē: metodiskie materiāli Adventam, Ziemassvētkiem un Zvaigznes dienai”. Šī rokasgrāmata arī sniedz plašāku ieskatu par Svētdienas skolu nozares un Metodiskā kabineta darbu pēdējos gados.
Iztulkotas Kimas Stāras-Vosas grāmatas „Bībeles stundas kopā ar ērgli Ēli” un „Stāstu grāmatas uzdevumi”. Šīs grāmatas kopā ar lellēm ērgli un lācīti u. c. varēs izmantot svētdienas skolu nodarbībās, lai tās padarītu interesantākas. Katrs materiāls sastāv no stundām, tematiskā plāna un metodiskajiem norādījumiem.
Ir sagatavota izdošanai Dziesmu grāmata LELB svētdienas skolu bērniem „Mēs esam bērni, kas slavē To Kungu”.
Tiek tulkota svētdienas skolu apmācības programma “Pieaugot Kristū”, ko izstrādājusi Luterāņu baznīca Misūri Sinode Amerikā. Šī programma aptver visus svētdienas skolas audzēkņu vecumposmus un palīdzēs svētdienas skolu skolotājiem sagatavoties nodarbībām. Šis materiāls nebūs obligāts, jo LELB svētdienas skolām vēl nav vienotas programmas.
2007. gada novitāte ir LELB svētdienas skolu avīzīte „Sinepju Graudiņš”
. 
Svētdienas skolu nozares darba vadītāja Ilze Gulbe ar sunīti „Sinepju Graudiņa” atvēršanas svētkos 2007. gada janvārī. Foto: 2007. g.
Avīzītes galvenais redaktors ir mācītājs Ivars Jēkabsons. Tā domāta lielākoties 9–11 gadus veciem bērniem. Avīzītes mērķis ir ar Dieva vārdu latviešu valodā aizsniegt latviešu luterāņu bērnus visā pasaulē.
„Mīļie bērni!” – 1. numurā mazos lasītājus uzrunā avīzītes redaktors jeb krusttēvs Ivars. – „Jēzus teica, ka Dieva valstība ir līdzīga sinepju graudiņam, kuru kāds paņēma un iedēstīja savā dārzā un kurš auga un izauga par koku, kura zaros putni apakš debess taisīja savas ligzdas (Lūkas. ev. 13:18–19).
Avīzītes nosaukums – „Sinepju Graudiņš” ir ņemts no šiem vārdiem. Jo Jēzus gribēja, lai augam ne tikai ārēji, savā augumā, bet arī iekšēji, savā garā, Dieva valstībai.
Sinepju graudiņš ir ļoti mazs (1,5 mm – tikpat maziņš kā punktiņi avīzītes nosaukumā), bet tas var izaugt līdz pat 4 m garš. ..
Arī šī avīzīte ir maziņa, un tā šogad nāks pie saviem lasītājiem vienu reizi mēnesī. Bet tā grib stāstīt par lielām lietām un vēlas aizsniegt ļoti daudzus latviešu bērnus Latvijā un pasaulē. Jo šādu izdevumu ir gaidījuši daudzi latviešu bērni arī Amerikā, Austrālijā, Īrijā un citur. ..
Novēlu daudz prieka un jauku brīžu jaunajā 2007. gadā, kopā ar šo mazo avīzīti meklējot atbildes uz lielajiem jautājumiem par Dievu, Jēzu un debesīm!!!”
Avīzīte „Sinepju Graudiņš” stāsta bērniem par Baznīcas gada norisēm; informē par svarīgiem pasākumiem un iepazīstina ar M. Lutera “Mazo katehismu”; tajā ir dažādi uzdevumi un pamācoši stāstiņi. Ticības mācības pamatus bērniem palīdz apgūt avīzītes personāži zēns Henrijs, skeptiķe Pūce un ticības aizstāvis Balodis, kurus zīmējis Raivo Jutāns, kas ir avīzītes mākslinieks.
“Sinepju Graudiņš” turpina “Latvijas laikā” populārā bērnu kristīgā žurnāliņa “Bitīte” labās tradīcijas, jau ir iznākuši vairāki tā numuri, un to var izlasīt arī LELB mājaslapā.
Vēl kāda novitāte 2007. gadā – ir izveidota LELB Svētdienas skolu nozares mājaslapa www.svskola.lv. Tajā skolotāji var iepazīties ar aktualitātēm svētdienas skolas dzīvē un iegūt savam darbam nozīmīgu informāciju. Par nozares mājaslapu atbild I. Jēkabsons.
Ir apstiprināts stratēģiskais plāns Svētdienas skolu nozares darbam 2006.–2010. gadam. LELB 23. Sinodē Svētdienas skolu nozares darbs pasludināts par LELB prioritāti laikā no 2007. līdz 2010. gadam.
Secinājumi par Latvijas Luterāņu baznīcas svētdienas skolām no padomju gadiem līdz 2007. gadam
1. Tā kā padomju gados bērnu reliģiskā apmācība tika aizliegta un par to draudēja sods, tā varēja notikt tikai nelegāli. Daži mācītāji, draudžu darbinieki, bērnu vecāki un vecvecāki tomēr ar dažādiem maskētiem ieganstiem pulcēja bērnus Dieva vārda mācīšanai un kristīgai sadraudzībai – sākumā privātās mājās un dzīvokļos, pēdējos padomju gados – arī baznīcā. Šīs tikšanās nebija tik strukturētas un regulāras kā mūsdienu svētdienas skolas nodarbības, tomēr bija tematiskas un pieskaņotas Baznīcas gadam.
2. Politiskā atmoda Padomju Savienībā 20. gadsimta 80. gadu 2. pusē gāja roku rokā ar garīgo atmodu un atjaunotni, un jau 80. gadu beigās Latvijas Luterāņu baznīcā bija vairāki desmiti svētdienas skolu.
3. Svētdienas skolu attīstība 20. gs. 80. gadu beigās, 90. gadu sākumā piedzīvoja virkni grūtību, kā skolotāju nesagatavotība, telpu trūkums, mācību materiālu trūkums, finanšu trūkums. Neraugoties uz to, svētdienas skolu darbs noritēja ar lielu entuziasmu un piedzīvoja plašu uzplaukumu.
4. Svētdienas skolu attīstības periodā no 1989. gadam līdz 1993. gadam no jauna tika izveidotas daudzas svētdienas skolu darba formas:
5. Laikā no 1994. gada līdz 2004. gadam šīs darba formas tika nostiprinātas un paplašinātas, īpaši starptautisko sakaru jomā (LELB svētdienas skola kā Eiropas Luterāņu svētdienas skolu asociācijas dalībniece, Latvijas pārstāve ELSA valdes sastāvā no Baltijas valstu bloka) un Latvijas mēroga pasākumu organizēšanā svētdienas skolu bērniem (Dziesmu diena, Teātra diena u. c.).
6. No 2004. gada līdz 2007. gadam LELB svētdienas skolu darbā parādās jaunas formas:
7. Svētdienas skolu darbu laikā no pēdējiem padomju gadiem līdz mūsdienām ir apgrūtinājis vienotas mācību programmas trūkums. Tādēļ nav iespējams gūt kopīgu pārskatu par to, kas un kā tiek mācīts svētdienas skolās. Vēl viena problēma ir pēctecības pārrāvums gan LELB svētdienas skolu vadības, gan konkrētu draudžu svētdienas skolu vadības darbā. Tas apgrūtina svētdienas skolu darbu, jo vecās iestrādes, attiecības un materiāli ir zuduši un jaunajam darbiniekam atkal viss jāsāk no jauna. Mūsdienu LELB svētdienas skolām to sekmīgai attīstībai būtu jācenšas šīs divas problēmas atrisināt.
9. Lai optimizētu svētdienas skolu darbu visos prāvestu iecirkņos, būtu ieteicams sniegt lielāku atbalstu tieši lauku draudzēm un iecirkņu koordinatoriem tālākās Latvijas malās.
10. Plašas iespējas paver svētdienas skolu sadarbība ar vispārizglītojošām skolām, pašvaldības iestādēm un vietējiem uzņēmējiem. Kā liecina svētdienas skolu vēstures materiāli, tur, kur šāda sadarbība ir bijusi veiksmīga, ieguvējas parasti ir abas puses.
11. Vēl pilnībā neizmantota ir svētdienas skolu darba popularizēšana plašsaziņas līdzekļos, īpaši televīzijā un sekulārajā presē.
12. Ļoti svarīga ir ne tikai svētdienas skolu skolotāju teorētiskā izglītība un prasmes metodisko materiālu izmantošanā, bet arī viņu garīgā dzīve, savstarpējā sadraudzība un atbalsts no draudzes un mācītāja. Kā rāda dažu spēcīgāko svētdienas skolu pieredze, tur, kur visi šie faktori tiek ņemti vērā, arī svētdienas skolas darbs var sekmīgi attīstīties un turpināties.