Grāmatu jaunumi
Aktualitātes
Nozare
Statistika
Kur notiek
Par mums
Kontakti
Jaunumi
Galerija
RĪGAS ARHIDIECĒZE
Kontakti
Jaunumi
Galerija
LIEPĀJAS DIECĒZE
Kontakti
Jaunumi
Galerija
DAUGAVPILS DIECĒZE
Karte
 Bērni - Tā Kunga dāvana
 Skolotāju skapis
 Sinepju graudiņš
 Pieaugot Kristū
 ? un atbildes
 Lūgšanas
 Mūzika
 Video
 Vēsture
 Saites
 Ziedojumi
 
   
       Jaunākais
 

 

 

 
izdrukāt 
To mēs neslēpsim viņu bērniem, to mēs stāstīsim viņu pēcnācējiem (78.Psalms)

Es atdarīšu savu muti runai ar sakāmiem vārdiem, stāstīšu senlaiku mīklas. 
Ko esam dzirdējuši un zinām un ko mūsu tēvi mums ir stāstījuši, 
to mēs neslēpsim viņu bērniem, to mēs stāstīsim viņu pēcnācējiem: 
Tā Kunga slavenos darbus un Viņa spēku, un Viņa brīnumus, ko Viņš ir darījis. 
Viņš ir cēlis liecību Jēkabā un devis bauslību Israēlā, Viņš ir arī pavēlējis mūsu tēviem, ka tā mācāma viņu bērniem, 
lai to zinātu vēlākais dzimums, bērni, kas vēl dzims, ka tie celtos un par to stāstītu arī saviem bērniem, 
lai tie liktu savu cerību uz Dievu un neaizmirstu Dieva darbus, un turētu Viņa pavēles, 

(78.Psalms: 2-7)

Dievs runā uz mums ģimenē, draudzē un visā dzīvē kopumā. 
Bet mums personīgi ir aicinājums dalīties ar mūsu bērniem par savu garīgo pieredzi. 
Arī draudzē par Dievu mēs runājam ar bērniem.

Jebkurš cilvēks – mācītājs vai skolotājs baznīcā, vai vecāki mājās – ar saviem vārdiem un darbiem atstāj iespaidu uz citu cilvēku dzīvi un uzskatiem. Savā ziņā katrs vairāk vai mazāk mērķtiecīgi audzina, kaut nesaucam sevi par skolotājiem. Svētdienas skola šajā ziņā ir būtiska tieši bērniem domāta un mērķtiecīgi veidota vide draudzē, kas ved pie Dieva.

Pētījumi rāda, ka ģimenei un tās piederībai pie draudzes ir svarīga loma kristīgas personības veidošanā. Tas saglabā savu pozitīvo iespaidu dzīvē arī turpmāk. Šajā ziņā taisnība ir M. Lutera izteikumam par skolotāja un līdz ar to svētdienas skolas nozīmīgumu: „Es zinu, ka šis (skolotāja) darbs blakus sprediķošanai ir visnoderīgākais, lielākais un labākais, un es vēl nezinu, kurš no šiem abiem ir labāks. Jo ir ļoti grūti vienu vecu koku padarīt dievbijīgu, kur sprediķošanas amats tik daudz strādā, un tur bieži par velti nopūlas. Turpretī jaunu atvasi var vieglāk locīt un audzēt.”

Kristīgajā audzināšanā mājās un draudzē centrālā vieta ir Bībelei, kas ir tās saturs. Svētdienas skolās un ticības mācības programmās ir bijuši vismaz četri veidi, kā plānot ticības mācības nodarbības: (1)vai nu apgūstot visu Bībeles vielu pēc kārtas no pirmās grāmatas līdz pēdējai, (2) vai arī mācoties paralēli atbilstošās Vecās un Jaunās Derības vietas (piemēram, Brāļu draudžu lozungi), (3) vai arī skatoties tikai uz bērna situāciju, meklējot atbildes Bībelē - Dieva vārdā (atbildot uz jautājumu: ko Dievs par to saka?). (4) Tāpat ir bijuši redzami centieni iet līdzi Baznīcas gadam. Visiem šiem veidiem ir savi plusi un mīnusi, bet būtībā atrisinājums ir tur, kā nepaiet garām bērnam un nodot svarīgāko.

Tāpat katra nākamā paaudze ir mācījusies no jauna novērtēt un pārvērtēt dažādus līdzekļus, kas palīdz padarīt pieredzi par Dievu interesantu un saprotamu. Tas liek mums domāt par vajadzību pēc iespējas bagātīga mācību materiāla, kas iedvesmu smeļoties Rakstos savu izpausmi atrod dziesmās, mūzikā, mākslā, personīgās liecībās, gudrības sakāmvārdos un pat paralēlēs modernajā zinātnē.

Apustuļa Pāvila vārdi Bībelē reliģiskās audzināšanas sakarā parāda šo aktuālo reliģiskās audzināšanas vērtību un ieguvumu, t. i., dzīves jēgu – mīlēt un būt mīlētam: “…sludināšanas mērķis ir mīlestība, kas nāk no skaidras sirds un labas apziņas un neliekuļotas ticības.”1 Un: „...tu paliec mācībā, ko esi mācījies un par ko esi pārliecinājies; jo tu zini, kas tev to ir mācījuši, un ka tu no mazām dienām zini svētos rakstus, kas spēj padarīt tevi gudru pestīšanai caur ticību Kristū Jēzū.”2

1) 1. vēstule Timotejam, 1: 5.
2) 2. vēstule Timotejam 3:14-15.

Jautājums par to, ko bērniem dod svētdienas skola, ir arī jautājums, ko es vēlos dot savam bērnam un mūsu tautas nākotnei kopumā. Tā ir dzīves jēga, kas saistīta ar dvēseles pestīšanu Kristū, ko svarīgi ir iemantot katram – lielam un mazam. Tas ir jautājums ne tikai par to, kā nodot ticības pieredzi ģimenē, bet arī par to, kā mēs visi piederam Baznīcai – Kristus miesai.

Mācītājs Ivars Jēkabsons

 Iesūtīts: 2007.10.14
Tavs komentārs:
Vārds:*
E-pasts:*
aplūkot atsauksmes (0)

 

Copyright 2006; Created by MB Studija »