izdrukāt 

Gunta Bandere

Jēkaba sapnis 

Pēc tāla ceļa noguris
guļ Jēkabs klajā laukā.
Tam akmens ciets ir pagalvis,
bet sega – debess jaukā. 

Kad Jēkabs cieši aizmidzis
un zvaigznes klusi mirgo,
To pēkšņi sapnis pārsteidzis
ar gaismu debešķīgo. 

Uz zemes nokāpj eņģeļi
un atkal augšup steidzas
pa kāpnēm, kuras brīnišķi
pie debess vārtiem beidzas. 

Redz Jēkabs: kāpņu augšgalā
Stāv Dievs pats Savā godībā! 

“Caur tevi, Jēkab, svētīšu
Es zemes tautas visas:
Tev Pēcnācēju sūtīšu, –
tad būs tās atpestītas! 

Tu nebīsties no nelaimes,
jo visur pasargāšu.
Ar tevi kopā esmu Es
un nekad neatstāšu.” 

Ar vārdiem šiem no Bībeles
Dievs stiprina mums dvēseles.