izdrukāt 

Vēsture

LELB svētdienas skolas no 1994. gada līdz 2002. gadam

Elmīra Cacure, mag. theol.  

    Pirmos piecus gadus no 1988. līdz 1993. gadam varētu uzskatīt par sākumposmu Latvijas luterāņu svētdienas skolu izveidē un attīstībā. Šī laika grūtības, kad visas lietas bija jāveido no jauna, jāiedibina svētdienas skolu darba pamati pilnīgi visās jomās, palīdzēja pārvarēt atmodas gadu garīgā un emocionālā pacilātība, kas kā pirmās mīlestības jūsma kā uz spārniem nesa daudzus draudžu darbiniekus. Nākamā desmitgade iezīmējas ar svētdienas skolu darba celšanu uz šiem labajiem, pirmajos gados ieliktajiem pamatiem.

    No 1994. gada (amatā apstiprināta 1994. gada LELB Konsistorijas un LELBāL kopējā sēdē) līdz 1996. gada 1. novembrim LELB svētdienas skolu darba koordinatore jeb vadītāja ir Gundega Lapiņa. Par šo laika posmu Svētdienas skolu nozares kabinetā saglabājies maz materiālu. I. Skujas raksts „Laidiet bērnus pie Manis”: svētdienas skolas Latvijā (Baznīcas gadagrāmata 1995) rezumē jau l993. gadā un iepriekšējos gados padarīto, kad ir rūpīgi apkopota svētdienas skolu statistika par skolu, skolotāju, bērnu skaitu un galvenajām svētdienas skolu aktivitātēm. 1994. gadā iecerēti vairāki projekti[1]: bērnu vasaras nometne, avīze svētdienas skolām, pusaudžu žurnāla „Alfa” izdošana, vienotas svētdienas skolu programmas izstrādāšana, kristīgās mācību literatūras iegāde, svētdienas skolu skolotāju kursu organizēšana utt. Kopš 1992./1993. gada svētdienas skolu skolotāju kursi organizēti prāvestu iecirkņos. 1993./1994. gadā četros prāvestu iecirkņos notikuši svētdienas skolu skolotāju kursi.[2] Rīgas prāvesta iecirkņa draudžu svētdienas skolu nometne notikusi 1994. gadā Āraišos. Tā plaši aprakstīta laikrakstā „Svētdienas Rīts”.[3] Iecirkņa svētdienas skolu skolotāju kursus un nometnes šajā laikā organizējusi iecirkņa koordinatore Vija Auriņa. Notikušas arī citu prāvestu iecirkņu kopīgās svētdienas skolu nometnes, kas pieminētas dažādos „Svētdienas Rīta” numuros. 1995. gadā svētdienas skolas skolotāju kursus beiguši 77 skolotāji.[4] Baznīcas gadagrāmata liecina, ka 1996. g. notikuši kursi „Reliģijas un kristīgā ētika” Kandavas prāvesta iecirknī, kuros piedalījušies arī svētdienas skolu skolotāji[5], kā arī svētdienas skolu skolotāju trīs dienu seminārs Burtnieku draudzē[6]. 1995. gada 15. jūlijā luterāņu draudžu dienu laikā Brīvdabas muzejā noticis svētdienas skolu bērnu un jauniešu saiets, kurā piedalījušies vairāk nekā 600 bērnu.[7] 1995. gadā no 29. jūnija līdz 2. jūlijam notikusi arī LELB svētdienas skolu skolotāju vasaras nometne „Imantas 95”. Nometnē piedalījušies apmēram 50 dalībnieku no dažādiem prāvestu iecirkņiem. Nometnes dalībnieki klausījušies lekcijas par pedagoģiju un psiholoģiju, kā arī liturģiju bērnu dievkalpojumos, dalījušies pieredzē par stundu vadīšanu, apguvuši jaunas prasmes metodikā, piedalījušies nakts pārgājienā un skatījušies videofilmas. Katru rītu un vakaru notikuši svētbrīži, bet nometne noslēgusies ar dievkalpojumu.[8] Šajos gados, kā liecina Baznīcas gadagrāmatu hronikas, notiek arī gadskārtējās draudžu vasaras nometnes, dažu draudžu svētdienas skolu skolēni viesojas pie saviem draugiem māsu draudzēs ārzemēs, draudzes remontē savas svētdienas skolu telpas un ceļ jaunas (Slokā). Informāciju par svētdienas skolām draudzēs sniedz laikraksts „Svētdienas Rīts”, kurā kopš 1995. gada bijusi īpaša sadaļa svētdienas skolām. Turpmāk minēti vairāki piemēri no konkrētu draudžu svētdienas skolu dzīves 20. gs. 90. gadu vidū.

    1994. gada 12. jūnija numurā prāvests A. Kavacis stāsta par Valmieras Sv. Sīmaņa draudzes svētdienas skolas mācību gada noslēgumu: „Mazā kapelas telpa ar altārīti izrādījās par niecīgu, lai uzņemtu visus skolas apmeklētājus un viesus. Tāpēc sākuma svētbrīdis direktores Anitas Šteingoldes vadībā notika parkā zem kupliem koku zariem. .. Pēc svētbrīža parkā visi sapulcējās zālē.. Katras klasītes audzēkņi deva ieskatu par apgūto mācību vielu un savu veikumu nodarbībās. Zāles sienu greznoja zīmējumi, akvareļi un pat gleznas. Diriģentes Ozolas kundzes vadībā skanēja kora dziesmas. Jaunie pianisti demonstrēja savu māku. Bija gan brīnums, gan prieks, ka īsā laikā ir paveikts tik daudz. .. Svētdienas skola ir mūsu visu prieks. To jo vairāk izjūtam uz pašreizējās politiskās dzīves fona, kur kompromisi un nodevība iet roku rokā... Tikai bērni garīgās dziesmas un sirdsskaidrās lūgšanas dod eņģeļu kora liecību – Dievs mūs nav atstājis, Viņš veido mūsu nākotni un dāvās mūžību.”[9]

    Iemīļotas ir svētdienas skolu viesošanās citai pie citas. „Svētdienas Rītā” aprakstīta viena šāda viesošanās Ķempju draudzē: „30. septembrī Olaines, Rīgas Mārtiņa un Pētera draudzes svētdienas skolas skolēni un skolotāji un bērnu vecāki ar vilcienu devās uz Siguldu, kur viņus sagaidīja autobuss ar Siguldas svētdienas skolas bērniem, lai tālāk vestu uz Līgatni pie Ķempju draudzes. Visi gaidīja tikšanos ar draugiem, jo mēs esam pazīstami jau kopš iepriekšējās nometnes Mazsalacā. Plkst. 11.30 baznīcas zvans mūs aicināja uz svētbrīdi, kuru vadīja Mazsalacas draudzes evaņģēlists Jānis Šmits. Pēc svētbrīža katram izdalīja kļavas lapu, uz kuras bija rakstīts kāds Bībeles teksta fragments. Viens Bībeles teksts bija uzrakstīts uz divām lapām, un šādā veidā vajadzēja atrast savu draudziņu. Kad visi bija atraduši savu draugu, turpat baznīcas priekšā nodziedājām pāris dziesmu. Tikmēr Ķempju draudzes svētdienas skolas skolotāja Līga visus sadalīja komandās, lai varētu sākties Bībeles stafete. .. Pēc nodarbības Ķempju draudzes cilvēki mūs aizveda uz Līgatnes atpūtas parku. Bērni varēja pavizināties ar zirgiem, kā arī apskatīt lāčus, stirnas un citus dzīvniekus. Varēja apskatīt Līgatni no skatu torņa. Tā pagāja mūsu diena Līgatnē.”[10]

    Starp tradicionālajām un iemīļotajām svētdienas skolu vasaras nometnēm ar interesantu akcentu uz Latvijas vēsturi atšķīrusies Zaļās draudzes svētdienas skolas un skautu nometne „Tērvete 96”: „14. jūnija rītā Tērvetes parkā pie Bāņu ūdenskrātuves pacēlās Latvijas karogs, tika dziedāta Latvijas himna un Zaļās draudzes mācītājs Arnis Bergmanis ar svētrunu atklāja apvienoto svētdienas skolas un skautu nometni „Tērvete 96”. Šinī rītā kopīgi atcerējāmies traģēdiju, ko Latvija piedzīvoja pirms daudziem gadiem. Pēc tam mācītājs svētīja bērnus un pieaugušos turpmāko dienu darbam. .. Tās bija trīs darba pilnas dienas. Bērni bija nonākuši seno zemgaļu laikos. Bija pilskungs un virsaiši, bija jābūvē pilis un jācīnās ar krustnešiem, bija jāsteidzas pāri upei palīgā kaimiņam un jāpalīdz arī ievainotajam draugam. Nometnes bērni bija sadalīti septiņās saimēs. Saimes vecāki – virsaitis un labietis – palīdzēja saimē esošajiem jaunākajiem brāļiem un māsām. Vēl sekoja dažādas atrakcijas un šķēršļu pārvarēšanas, vakara ugunskuri, kur katrai saimei katru vakaru bija jāsagatavo savs priekšnesums. Un kur vēl vakara rotaļa! Pēcpusdienās bija atvēlēts laiks garīgām pārdomām un dziesmām, kur bērni un svētdienas skolas skolotāji atkārtoja un pārrunāja ziemā mācīto.”[11]

    Straupes draudzes svētdienas skolas nometnē apvienota lauku dzīves ikdiena ar nometnes dzīvi: „Papildus visam laika apstākļi mūs nelutināja. Lija. Naktīs centāmies žāvēt izmirkušos apavus. Tā kā ēdienu zem klajas debess gatavot nevarēja, uzmūrētajai plītij bija jāuzceļ nojume. Priecājāmies par to, kā bērni ar aizrautību gatavoja sev ēdienu, cepa pīrādziņus vai pankūkas. Bet mazie bērni visus pārsteidza ar pašu salasītām mellenēm. Pa šo laiku paguvām gan izpriecāties, gan arī nopietni pastrādāt. Neaizmirsām apciemot vientuļo 83 gadus veco mūsu draudzes locekli Elzas tanti. Čaklās bērnu rokas kartupeļu vagās ātri atrada nezāles.”[12]

    Vairākās draudzēs svētdienas skolu bērniem ir bijusi iespēja piedalīties interesantos pulciņos. Par bērnu radioamatieru pulciņu stāsta tā vadītājs Rīgas Lutera draudzes loceklis Dzintars Zeiferts: „Rīgas Lutera draudzes svētdienas skolas septiņiem zinātkāriem zēniem kopš pagājušā gada oktobra radusies iespēja apmeklēt bērnu radioamatieru pulciņu. Pulciņa mājvieta pagaidām atrodas valsts a/s „Rīgas radio rūpnīca” (RRR) nomas uzņēmuma SIA „Sporta bāze – centrs” (SRRC) aprūpē. Centrs savā pārziņā pārņēmis agrāk RRR piederējušo radioamatieru sporta kluba radiostacijas materiālo bāzi. Jaunais radioamatieru papildinājums noticis laikā, kad kluba radiostacijai apritējusi 35. gadskārta. Aizvadīto gadu laikā klubā radīta bāze, kurai tās tehniskā aprīkojuma un praktisko projektu iestrāžu ziņā nav bijis līdzīgas visā Latvijā. .. Tagad, pateicoties mūsu draudzes svētdienas skolas zēnu interesei un atsaucībai, manam iepriekšējo darba gadu ieguldījumam ir radies jauns saturs. Ir liels gandarījums arī par to, ka ilgus gadus veidotā bāze šodien var būt noderīga tieši bērniem.”[13]

    Atsevišķas draudzes apkopojušas savas svētdienas skolas vēsturi. Tā mācītājs A. Iesalnieks „Svētdienas Rītā” stāsta par Liepājas Sv. Annas draudzes svētdienas skolas vēsturi.[14] Šādi raksti var būt labs pamats plašākiem draudzes svētdienas skolas vēstures pētījumiem.

    I. Bērziņa no Lubānas draudzes apraksta savas draudzes svētdienas skolas svētceļojumus pa Latvijas baznīcām: „Mūsu mazā draudzīte katru vasaru ir braukusi svētceļojumos. 1991. gadā bērni iepazinās ar tuvākajām baznīcām Jaungulbenē, Gulbenē un Alūksnē, pavadīja divas neaizmirstamas dienas Lejasciemā pie Gaujas. Lai nopelnītu naudu šai ekskursijai, bērni strādāja saimniecībā „Lubāna”. 1992. gadā kopā ar Gulbenes svētdienas skolas bērniem braucām ekskursijā, lai apskatītu Ziemeļvidzemes baznīcas, pavadot trīs dienas nometnē pie Burtnieku ezera. 1993. gadā bērni apskatīja Rīgas baznīcas. Neaizmirstama palikusi tikšanās ar Jēzus draudzes svētdienas skolas audzēkņiem un skolotājiem. Dzīvojot Ķesterciemā, bērni iepazina baznīcas pie Baltijas jūras. 1994. gadā mūsu skolēni kopā ar Jaungulbenes un Gulbenes svētdienas skolas bērniem apskatīja Latgales baznīcas.”[15]

    Svētdienas skolu skolotāju darbu atvieglo nedaudzie latviešu valodā iznākušie mācību un metodiskie līdzekļi svētdienas skolām. 1996. gadā izdevniecībā „Svētdienas Rīts” iznāk metodiskais līdzeklis svētdienas skolas skolotājiem „Dāvā bērniem Dieva vārdu”. („ Dāvā bērniem Dieva vārdu” – tās ir trīs grāmatas (tulkotas no norvēģu valodas angļu valodā, lai pēc tam būtu pieejamas gan Latvijai, gan Rumānijai). Latvijā tās izdotas sadarbībā ar Norvēģijas Baznīcas atbalstu un vairākus gadus izmantotas kā pamatmateriāls svētdienas skolu nodarbību gatavošanā.) LELB svētdienas skolu darba koordinatore G. Lapiņa, 1996. gadā, beidzot savus pienākumus, dod arī sava darba vērtējumu: „Pēdējo gadu laikā man ir izdevies saliedēt sv. skolu koordinatorus un radīt labu mikroklimatu mūsu vidū.”[16]

    No 1996. gada nogales līdz 2002. gada aprīlim LELB svētdienas skolu darba koordinatores pienākumus pilda Ingrīda Augustāne. I. Augustānes raksts „Svētdienas skolas – draudzes daļa” Baznīcas gadagrāmatā 1999. gadam liecina, ka tā autore savos priekšstatos par svētdienas skolas lomu integrējusi arī pedagoģijas un psiholoģijas zināšanas: „Ticības attīstība ir ļoti komplicēta un ietver dažādus savstarpēji saistītus faktorus, no kuriem būtiskākie ir: ticība, ticības skolotājs un bērns. Skolotājs uzņemas atbildību – atklāt bērnam ticības pasauli. Tādējādi svētdienas skola būtībā ir draudze bērniem. Tur viņi uzzina par Dievu, piedzīvo viņu caur savu skolotāju ticību, sper pirmos soļus pretī tam, lai piedzīvotu kristīgo kopību. Svētā Gara klātbūtni bērni drīzāk sajūt un piedzīvo intuitīvi, jo viņu prāts vēl nespēj Dievu uztvert kā Garu.

    Strādājot ar bērniem, nākas pārliecināties, ka viņu ticības izpratne ir atšķirīga no pieaugušo izpratnes. Bērni domā konkrēti, tieši, sacīto uztver burtiski. Kā mums, pieaugušajiem, viņiem iemācīt to, kas nav tieši, konkrēti izsakāms? Manuprāt, vienīgais veids, kā mēs to varam izdarīt, ir caur savu ticības prizmu atklāt savu attieksmi pret dzīvi, parādot, kādu mēs redzam Dievu, pasauli, cilvēkus. Svētdienas skola nav tikai kāda stunda teorētisku nodarbību reizi nedēļā. Tā ir ļoti būtiska daļa no bērna dzīves, jo tieši tur viņš sevi piedzīvo kā kristiešu kopības daļiņu, kur viņš ir mīlēts un gaidīts, tur viņš redz pieaugušos bijībā noliecamies Kunga altāra priekšā un tādējādi piedzīvo Dieva klātbūtni.

    Svētdienas skolai ir jākļūst par vietu, kur pakāpeniski, līdz ar pieredzi bērni mācās izprast piedzīvoto, redzēto un pārdzīvoto; kur, mācoties saprast kristīgās mācības pamatus, viņi mēģinātu tos samērot ar savu dzīvi. Lai, bērniem pieaugot, pasaule nekļūtu par svešu un naidīgu vietu, bet lai viņi kopā ar Dievu izietu pasaulē, lai to piedzīvotu.”[17]

    Priekšstatu par svētdienas skolu attīstību no 20. gs. 90. gadu beigām līdz 2001. gadam dod LELB 20. Sinodei (2001. g. 11.–12. jūn.) iesniegtie materiāli. Tie liecina, ka šajā laikā katru mācību gadu 2 reizes mēnesī notikuši svētdienas skolu skolotāju kursi Rīgā. Skolotāji, kas nokārtojuši gala pārbaudījumus, saņēmuši arī beigšanas apliecības. Kursu programmā iekļauti šādi priekšmeti: Jaunās Derības teoloģija, Vecās Derības teoloģija, Baznīcas vēsture, Jaunās reliģiskās kustības, Svētdienas skolu darba metodika, Pedagoģija, Reliģijas psiholoģija un Bērnu attīstība. Paralēli šiem kursiem notikuši arī svētdienas skolu skolotāju sagatavošanas kursi (divgadīgie kursi Daugavpilī reizi mēnesī) un semināri 7–9 prāvestu iecirkņos. Līdzās jau minētajiem priekšmetiem skolotājiem bijusi iespēja noklausīties lekcijas par kristīgo izziņu, svētdienas skolu programmu un ģimeni un personību Bībelē. (Šādi semināri 2002. g. paredzēti katrā prāvesta iecirknī, lai dotu ikvienam skolotājam iespēju apgūt svētdienas skolas darbā nepieciešamo zināšanu un prasmju minimumu.) No 1998. līdz 2000. gadam Rīgā notikuši arī vairāki semināri, ko vadījuši vieslektori no Šveices, Dānijas un Norvēģijas. 1999. un 2000. gadā notikušas 2–3 dienu ilgas svētdienas skolu skolotāju vasaras nometnes Burtniekos un Saldū ar Latvijas un vieslektoru piedalīšanos.

    Laikā no 1998. līdz 2000. gadam notikuši arī plaša mēroga pasākumi LELB svētdienas skolu bērniem:

1.     Svētdienas skolu salidojums „Dziesmu diena” (Kandava, 1998)
   Programmā ietilpa svētbrīdis Kandavas baznīcā, skolēnu uzstāšanās Kandavas estrādē, kopdziedāšana un sadraudzības pēcpusdiena pie ugunskura Abavas senlejā.
2.     Svētdienas skolu salidojums, veltīts svētdienas skolu desmitgadei (Krimulda, 1999).
   Programmā: svētbrīdis Krimuldas baznīcā, svētdienas skolu priekšnesumi, dažādas sacensības starp svētdienas skolām.
3.     Svētdienas skolu salidojums „Teātra diena” (Ogre, 2000).
   Galvenais akcents – katras skolas sagatavotais teātra uzvedums.

    Tradicionāli notikušas arī gadskārtējās atsevišķu draudžu un iecirkņa svētdienas skolu nometnes. Šīs nometnes notikušas ar Latvijas uzņēmumu („Cido”, „Staburadze” u. c.) un ārzemju sponsoru (LELBA u. c.) finansiālu atbalstu.

    Svētdienas skolu metodiskajā kabinetā, kurš, pēc Baznīcas gadagrāmatas informācijas[18], darbojas Konsistorijas telpās kopš 1997. gada, skolotājiem bijusi iespēja saņemt dažādus metodiskos materiālus, bez maksas nokopēt visus materiālus un saņemt nepieciešamās konsultācijas. Metodiskie materiāli arī tikuši kopēti izsūtīšanai uz iecirkņiem. Metodiskais kabinets arī izdevis grāmatiņu 7–8 gadus veciem bērniem „Mēs priecājamies”. Metodiskajā kabinetā pieejami arī vairāki pašu spēkiem tulkoti materiāli, kā, piemēram, par kristīgās mācības mācīšanu, ievērojot bērnu attīstības posmu īpatnības.

    Šajos gados attīstījusies arī LELB svētdienas skolu starptautiskā sadarbība.

    1996. gadā LELB svētdienas skolas iestājās Eiropas luterisko svētdienas skolu asociācijā (ELSA). „ELSA ir luterāņu svētdienas skolu sadarbības tīkls, kas balsta savu darbību un mācību uz Dieva vārdu Svētajos Rakstos. Sadarbības tīkls tiek veidots starp svētdienas skolu kustībām Eiropā, kurš darbojas ar bērniem evaņģēliski luterisko baznīcu konfesiju ietvaros.

    ELSA mērķis ir teoloģiskā un pedagoģiskā palīdzība svētdienas skolu vadītājiem un skolotājiem, organizējot starptautiskas konferences reizi trijos gados. Patiesa sadraudzība, kas sniedz garīgu atbalstu un padomus, ir svarīga ELSA sastāvdaļa. Konferenču laikā notiek lekcijas, darbs grupās, pārskatu sniegšana par katras valsts svētdienas skolu darbību un diskusijas par situāciju Eiropā.

    1994. gadā svētdienas skolu organizācija Dānijā „Dānijas Nacionālās baznīcas svētdienas skolas” uzņēmās veidot konferenci Centrālās Eiropas evaņģēliski luterisko svētdienas skolu vadītājiem un kontaktējās ar sadarbības partneriem Norvēģijā „Norvēģijas Svētdienas skolu asociāciju” un [organizāciju] „Dāņu luterāņu misijas darbs ar bērniem”. Organizāciju pārstāvji izveidoja darba grupu un sastādīja konferences programmu.

    Kopā ar partneriem no Norvēģijas un Dānijas konferencē piedalījās pārstāvji no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Ungārijas, Polijas, Slovākijas, Čehijas Republikas, Rumānijas un Albānijas. Tika nolemts, ka nākošā konference tiks sasaukta pēc 3 gadiem un noturēta Slovākijā. 1996. gada novembrī Slovākijas konferencē nodibināja ELSA, pieņēma izstrādātos statūtus un ievēlēja valdi, kuras uzdevums ir organizēt konferences un nodrošināt informācijas apmaiņu starp dalīborganizācijām.”[19] (LELB svētdienas skolu darba koordinatore I. Augustāne bija ELSA valdes locekle). 1999. gadā I. Augustāne piedalījās ELSA konferencē Polijā.

    2001. gadā, no 13. līdz 17. februārim, Rīgā notika pirmā Baltijas valstu svētdienas skolu vadītāju konference. Konferences dalībnieki iepazinās ar katras dalībvalsts svētdienas skolas pieredzi.

    LELB pārstāvji tika uzaicināti arī uz Norvēģijas Svētdienas skolu asociācijas konferenci 2000. gadā. Aizsākās arī sadraudzība starp atsevišķām Latvijas un Norvēģijas luterāņu draudzēm.

    Šajos gados turpinās arī atsevišķu Latvijas luterāņu draudžu sadarbība ar savām māsu draudzēm, citam citu apciemojot un ārzemju draudzēm sniedzot mūsu svētdienas skolām finansiālu palīdzību.

    Lielu finansiālu atbalstu LELB svētdienas skolu darbam šajā laikā sniedza LELBA un Saksijas baznīca.

    Divus faktus LELB svētdienas skolu dzīvē šajā laika posmā gribētos īpaši atzīmēt.

    Pirmais no tiem ir Slokas draudzes jaunuzceltās svētdienas skolas ēkas iesvētīšana 2001. gada 13. oktobrī.

    Šķiet, tas ir vienīgais gadījums, kad tieši svētdienas skolai uzcelta īpaša ēka. Mājīgās Slokas draudzes svētdienas skolas telpas tiek atvēlētas arī visas Latvijas luterāņu baznīcas svētdienas skolu darba vajadzībām; tajās notikuši svētdienas skolas skolotāju kursi un citi pasākumi.

    Otrs fakts ir Betijas svētdienas skola Augstrozes draudzē. Kā liecina Baznīcas gadagrāmata[20], „Augstrozes draudzē 2000. gada septembrī atklāja „Augstrozes ev. lut. draudzes Betijas svētdienas skolu”. Trīs reizes nedēļā apmēram 50 bērni pulcējas pēcpusdienās, lai mācītos Dieva vārdu. Šo svētdienas skolu iekārtoja un skolotāju algo kristīgs biznesmenis Normunds Bomis, savukārt Limbažu pilsēta palīdz segt komunālos maksājumus. Šis ir īpašs gadījums, jo kristīgais uzņēmējs ierosināja, finansiāli atbalsta un četru mēnešu laikā iekārtoja telpas, lai Limbažu pilsētas bērniem būtu iespēja mācīties par Jēzu Kristu”. (Svētdienas skola nosaukta Bomju mazās mūžībā aizgājušās meitiņas vārdā. Šī skoliņa jau uzsākusi savu septīto mācību gadu, Bomju ģimene par to joprojām rūpējas, bet Lāsma Bome vada stundas.)

    Šie abi fakti ir stipra liecība par Dieva Gara vadību un svētību arī svētdienas skolu darba praktiskajās vajadzībās.

Mācītājs A. Beimanis un arhibīskaps J. Vanags 
jaunās Slokas svētdienas skolas ēkas 
atklāšanas dievkalpojumā. Foto: 2001. g.

    Rezumējot šīs desmitgades darbu, jāatzīmē, ka šajā laika posmā turpināti jau pirmajos svētdienas skolu pastāvēšanas gados aizsāktie svētdienas skolu darba virzieni, bet īpaši izvērsts darbs prāvestu iecirkņos, kā arī paplašināts starptautiskās sadarbības lauks. Laiku no 2002. gada maija, kad I. Augustāne bija beigusi savu koordinatores darbu, līdz 2003. gada maijam īsi raksturo Konsistorijas izpilddirektore (Virsvaldes kanclere) H. Andersone: „Latvijas Baznīcai pēdējā gada laikā finansiālu grūtību dēļ nav svētdienas skolu darba koordinatora, viss darbs notiek draudžu svētdienas skolu un iecirkņa iespēju robežās. Mūsu skolotāji ar savām idejām iepazīstina mutiski un vienam pie otra ciemojoties.”[21] Neformāli šajā laikā svētdienas skolu koordinatores pienākumus pilda H. Andersone. Turpinās svētdienas skolu skolotāju kursi un semināri prāvestu iecirkņos, un notiek vēl virkne Latvijas Luterāņu baznīcas svētdienas skolām nozīmīgu pasākumu: LELB draudžu svētdienas skolu kopīgā nometne ar 500 dalībniekiem, draudžu un prāvesta iecirkņu tradicionālās vasaras nometnes, Laternu svētki 2002. gada 30. novembrī Ropažos. Lubānas draudzē 2003. gadā tiek atjaunoti kādreiz „Latvijas laikā” tik populārie mācītāja Voldemāra Maldoņa iedibinātie Bērnu svētki: „Lieli un mazi Dieva bērni no Ērgļiem, Rīgas, Kalna skolas, Meirāniem, Lubānas, Ošupes, Degumniekiem piedalījās kopīgās lūgšanās, labdarības tirdziņā, koncertā pansionātā, pārgājienā uz Maldoņa ozoliem, sirsnīgā sadraudzībā mācītājmuižā.”[22]

    Svarīgs notikums Latvijas Luterāņu baznīcas svētdienas skolā ir ELSA konference, kas notiek 2003. gadā, no 21. līdz 26. maijam, Saldus Sv. Gregora kristīgās kalpošanas skolā.[23] 

ELSA konference Saldū 2003. g. Vidū – vadītājs Alfs Danbolts (Norvēģija), „bruņojies ar visiem Dieva ieročiem”. Latvijas pārstāvji: Nikolīna Gordejeva (1. rindā 2. no labās), Aija Dzene (2. r. 1. no labās), Zane Sirsniņa (3. r. 3. no kreisās), Roberts Otomers (augšā, pēd. r.).

    Šajā konferencē tās dalībnieki noklausījās vairākus priekšlasījumus par Dieva baušļu, Ticības apliecības un „Mazā katehisma” mācīšanu svētdienas skolās; katras valsts pārstāvis pastāstīja par savu svētdienas skolu darbu. Konferences programmā ietilpa arī iepazīšanās vakari un ekskursijas uz Krimuldu un Slokas draudzes svētdienas skolu. ELSA valdē kā Baltijas valstu pārstāve tika ievēlēta Aija Dzene. Konferences dalībniekiem patika Latvijā pieredzētais, un viņi vēlējās turpmāk uzturēt ar Latvijas svētdienas skolu ciešākus kontaktus. Šī konference deva tās dalībniekiem iespēju dalīties ar informāciju un pieredzi, iegūt jaunus draugus un emocionālu un garīgu atbalstu savam turpmākajam darbam.

    No 2003. gada septembra brīvprātīgi LELB svētdienas skolu darba koordinatores pienākumus uzņemas pildīt Ilze Gulbe, kura kopš 2004. gada septembra arī oficiāli ir LELB svētdienas skolu darba vadītāja, un Latvijas Luterāņu baznīcas svētdienas skolā sākas jauns posms, ko nosacīti varētu nosaukt par „visjaunākajiem laikiem LELB svētdienas skolu vēsturē”.