izdrukāt 

Vēsture

LELB svētdienas skolu statistika

 Datus apkopojusi Elmīra Cacure 

    Kā liecina Svētdienas skolu nozares apkopotie statistikas dati, LELB svētdienas skolu un skolotāju skaits pēdējos gados ir samazinājies. Uz to kā negatīvu un satraucošu faktu norādījuši arī mācītāji un prāvesti, uzskatot, ka draudzei jāpievērš lielāka vērība svētdienas skolas darbam tajā.[1] Pēc Baznīcas gadagrāmatu datiem, 1990. gada maijā LELB bija 103 svētdienas skolas[2]; 1993. gadā reģistrētas svētdienas skolas 160 draudzēs un 607 šo skolu filiāles – svētdienas skolas mazajās, atjaunotajās draudzēs vai arī dažādos lauku sabiedriskajos centros[3]; 1998. / 1999. gadā bijušas 160 svētdienas skolas, 428 skolotāji un 5445 bērni[4]; 2004. gadā svētdienas skolas nodarbības notikušas 187 draudzēs[5]. Svētdienas skolu nozarē apkopotie statistikas dati liecina, ka vēl 2003. gadā LELB kopā bijušas 197 svētdienas skolas, 5418 skolēni, 576 skolotāji.[6] Šie skaitļi nedaudz atšķiras no turpmākminētajā tabulā fiksētajiem. Šīs atšķirības varētu skaidrot tādējādi, ka ziņas par draudžu svētdienas skolām Virsvaldei tiek iesūtītas reizi gadā, savukārt svētdienas skolu darba vadība vai baznīcas gadagrāmatu sastādītāji, iespējams, savus datējumus pamatojuši kādā citā laikā un citādi iegūtā informācijā, kas varētu arī atšķirties viena gada robežās. Tomēr arī nelielās neprecizitātes statistikas datos dod kopīgu priekšstatu par svētdienas skolu attīstības dinamiku.

LELB svētdienas skolu statistika no 1998. līdz 2006. gadam[7]

LELB svētdienas skolas, bērni un skolotāji no 1998. līdz 2006. gadam (1. diagramma)

 LELB svētdienas skolas, bērni un skolotāji no 1998. līdz 2006. gadam (2. diagramma)

LELB svētdienas skolu skolotāju skaits no 1998 līdz 2006. gadam (diagramma)

LELB svētdienas skolu bērnu skaits no 1998 līdz 2006. gadam (diagramma)

LELB svētdienas skolu skaits no 1998 līdz 2006. gadam (diagramma)

Cik iespējams izsekot LELB Svētdienas skolu nozares datiem, svētdienas skolu, skolotāju un skolēnu skaits pamazām krities kopš apmēram 2003.–2004. gada.

Pēc svētdienas skolu darba vadītājas I. Gulbes domām, svētdienas skolu neiepriecinošajiem statistiskajiem rādītājiem ir vairāki iemesli:

• „Kristīgās mācības ieviešana vispārizglītojošās skolās, tādēļ savu kalpošanu ir atstājuši daudzi svētdienas skolu skolotāji;
• atalgojuma konkurence starp draudzi un izglītības iestādēm;
• lielas noslogotības gadījumos skolotāji izšķiras par labu darbam budžeta iestādēs;
• trūkst brīvprātīgo;
• brīvprātīgo skaits samazinās, entuziasms apsīcis, jo skolotājiem pietrūkst spēka un viņi nejūtas novērtēti (skolotāju izdegšana);
• jaunie skolotāji problēmu priekšā padodas;
• grūti motivēt skolotājus izglītoties, izglītība ne vienmēr ir pieejama finansiālu apsvērumu dēļ;
• trūkst draudzes atbalsta skolotāju izglītības finansēšanā;
• dažkārt trūkst garīga un materiāla atbalsta svētdienas skolas darbam;
• vairākās draudzēs trūkst piemērotu telpu svētdienas skolas nodarbībām;
• daži no skolotājiem, materiālu apstākļu spiesti, devušies peļņā uz Īriju.”[8]

Svētdienas skolu darbu nebūt nevar vērtēt pēc formāliem rādītājiem vien, un kvantitāte nebūt negarantē arī kvalitāti, tomēr var prognozēt, ka svētdienas skolu, skolotāju un skolēnu skaita sarukšanas tempus varētu aizkavēt, ja izdotos novērst lielāko daļu no iepriekšminētajiem negatīvajiem faktoriem.

Papildinājums LELB svētdienas skolu statistikai

(Svētdienas skolu nozares darbinieku izveidotās diagrammas)[9]